Kad kārtējo reizi trokšņaina kluba smēķētavā Tev kāds prasa Tavu vārdu, nosauc viņam savu mīļvārdiņu vai iesauku. Šajā gadījumā es teikšu, ka mans vārds ir Cabis. Šādi sevi neesmu saucis dzīvē iepazīstoties.

Kad ej ar kādu ēst uz restorānu vai kafejnīcu, ēdienu pasūti nevis sev, bet tam otram. Un tas otrs pasūta Tev. Bet, dariet to tā, lai līdz brīdim, kad ēdienu atnes, neviens no Jums nezinātu ko ēdīs.

14. oktobrī uzliec zvanu uz plkst. 5:00 no rīta. Kādēļ 14. oktobrī? Nezinu, tas ir pirmais, kas man ienāca prātā. Tad, kad Tev modinātājs zvanīs 14. oktobrī plkst. 5:oo, arī Tu sev teiksi: “Nezinu kādēļ tas zvana!”

Tu, kas jau sen esi beidzis skolu, aizdodies kādu dienu līdz skolai paēst pusdienas.

Nofotografē vietu kurā Tu šobrīd dzīvo. Nofotografē visas vietas, kurās esi dzīvojis līdz šim. Dari tā ar visām vietām, kuras sauc par mājām. Savādāk aizmirsīsies.

Ja Tev ir suns – ideāli. Dodies ar suni uz restorānu un izmaksā viņam pusdienas.

Sameklē ceļu līdz tālākajai iespējamai vietai Latvjā, līdz kurai iespējams aizbraukt ar transportu. Kad būsi tur, piezvani man: 26759045

Lūk, kā mani iznesa cauri mani draugi. Nav slikta ideja kā garlaicīgu braucienu padarīt jestrāku.

Man būs tas prieks un gods twitterot Signes un Raivja kāzās. Seko viņu twitter kontam šeit.

Tev mājās noteikti ir aizķērusies kāda lieta, kas pieder kādam citam. Atdod. Tiec vaļā no visa, kas nav Tavs.

Šodien, kad darīju 35 reizes vienlaicīgi, nodomāju, ka es taču nemāku darīt pilnīgi neko. Tfu, nē, gribēju teikt, ka nemāku nedarīt neko. Tu māki? Pamēģini stundu vienkārši nosēdēt nedarot pilnīgi neko.

Tev noteikti patīk kāda grupa. Gan jau, ka Radiohead, U2, Metallica vai The Cure. Lai nu kā, visas šīs grupas kļuva slavenas, kad bija paspējušas krietnu laiku paspēlēt un izdot pāris albumus. Tāpēc, noklausies kādas savas iemīļotas un puslīdz slavenas grupas pirmos albumus. Kādi būs secinājumi?

Tu vēl nezini? Tad uzzini.

Nekad neesmu gājis peldēties ar drēbēm. Tu esi? Vēl ir laiks to izmēģināt, kamēr vasara nav pavisam prom. Iespējams, ka arī būs siltāk.

Kad pēdējo reizi apskatīji savu draugiem.lv/facebook galeriju saturu? Vai tas, ko par Tevi runā pašas pirmās galerijas, vēl ir taisnība?

Sarunājiet ar draugiem, ka neviens no Jums neies gulēt ātrāk par brīdi, kopš būs pagājusi diennakts. Respektīvi, satiecieties 10.00 un izturiet līdz nākošās dienas 10.00. To būtu interesanti pavērot, kā Jūs viens otru atbalstīsiet un uzkurināsiet, lai neaizmigtu.

Rīt ir piektdienas vakars. Tā vietā, lai vazātos pa klubiem, aizbrauc un vakaru pavadi kopā ar savu omi.

Vai es šeit esmu rakstījis par labdarības akciju “Paēdušai Latvijai”? Neatceros. Ja nē, tad labi, jo Tev ir iespēja palīdzēt kādam, kuram iet sliktāk kā Tev. Viss, kas Tev ir jādara, ir jādodas uz lielajiem Maxima hipermārketiem un pie kases jāpaņem tukšā pārtikas paka. To piepildi ar dažādiem produktiem, protams, samaksājot par tiem. Tad piepildīto pārtikas paku nodod veikalā pie informācijas stenda. Tad Tu būsi palīdzējis kādai nepaēdušai ģimenei.

Piemēram, ar draugiem pilnīgi nejauši slēpāmies no lietus Mellužu stacijā. Tur uz sienām bija sarakstīti dažādi numuri. Piemēram: “Gribi redzēt kā čalis dročī pipeli? Zvani 2675****” un daudzi citi dažādi līdzīga kalibra sludinājumi. Uz vienu, protams, pazvanīju. Izrādījās, ka otrā galā klausuli pacēla kāda vecmāmiņa. Bet, ideja jau nav par to, lai Tu kaut kā pazemotu savu draugu. Ideja ir par to, lai Tu uz sienas uzrakstītu kaut ko tādu: “Tiešam froršs džeks, kurš mācās fizmatos un kurš brīvdienas pavada ceļojot vai spēlējot futbolu. Zvani 2675****”. Vai arī, ja Tev nesanāk tik bieži aizbraukt pie vecmammas un viņai varētu būt garlaicīgi, uz sienas uzraksti: “Lieliska vecmāmiņa, kura izaudzinājusi 3 bērnus un kurai padodas labākās kartupeļu pankūkas Dzintaros!” ar mērķi, ka kāds cilvēks piezvanīs Tavai vecmammai un aprunāsies par dzīvi. Tā, lūk.

Ja ir tāda iespēja, samainies ar draugu ar pleieriem. Paklausies, ko viņš klausās. Un viņš zinās, ko klausies Tu.

Vai esi kādreiz bijis publiskajā pirtī? Es reiz biju, pilnīgas apstākļu sagadīšanās pēc. Un nav nemaz tā, kā Tu vai Tu esi iedomājies. Ir vērts izmēģināt.

Jā, šis ir domāts tiem, kas parasti nemēdz daudz skraidīt apkārt ar mašīnu. Bet, vienu reizi mūžā jau tas ir jāizdara, ko? Tad Jūrmalas šoseja derēs. Pirms lielā gāziena ir vērts nočekot – izbraukt testa apli – lai redzētu, vai krūmos nesēž likums, kas varētu Tavu adrenalīnu galvā pārvērst par adrenalīnu makā. Respektīvi, aizbraukt no viena šosejas gala līdz otram. Kad tas ir izdarīts, tad vienkārši sāc žmiegt. Iesaku to darīt virzienā no Rīgas uz Jūrmalu. Labākais variants ir turēt ātrumu ap 130-140 km/h braucot pa dzīvākajām vietām, un tad, kad esi pabraucis garām pēdējam benzīntankam, kas atrodas labajā pusē, spiest līdz galam. Tev priekšā ir kādi 7 – 8 kilometri platas šosejas. Ilgāk par brīdi, kad ceļš mazliet ieliecas un ir redzama Jūrmalas zīme, nav vēlams žmiegt. Var arī nesabremzēties, ja Tev ir labs braucamais. Nu, pa lielam tas arī viss – nekā sarežģīta jau tur nav, tieši tāpēc arī tas ir tik interesanti. Ak jā, vēlams, lai Tu to darītu naktī, kad ir vismazākā satiksme.

Šodien ievēroju un sapratu, ka Elvi, kas netālu no mājām, viena no kasierēm šajā amatā strādā n-tos gadus. Patiesībā, viņa šajā veikalā strādāja pat vēl pirms tāds Elvi bija izdomāts. Mazliet pavēroju viņas darba tempus un to, kādā ātrumā viņa klabina kases automātu un ieliek jaunu čeku aparātā. Ātrums bija, kh khm, milzīgs. Es, protams, neesmu vainīgs pie tā, ka viņa šajā amatā ir tik ilgi nostrādājusi, hmm, var jau būt, ka viņa tur jūtas super-mega labi, taču vienu gan es izdarīju tā, kā nekad nedaru. Es pateicu kārtīgu paldies un novēlēju labu vakaru. Cik bieži Tu pavēro to, kā strādā kasieres? Pamēģini iztēloties to, no kurienes viņa ir nākusi un kur dzīvo. Un, pasaki paldies!

Tu ieej restorānā. Apsēdies. Pienāk oficiants, iedod Tev ēdienkarti. Tu to neatver. Tu pasūti kaut ko nevis to izlasot, bet gan pajautājot oficiantam. Piemēram, par to, kādas ir zupas, kādi ir salāti utt. Tu vēl joprojām nezini kādas ir cenas tam, ko pasūtīji. Tu paēd un pajautā rēķinu. Tu neskaties čekā, bet samaksā ar karti. Tad Tu ej prom.

Nemaz nezināju, ka pasēžot ilgāk par 5 minūtēm pie bāra letes, iespējams iepazīties un parunāt ar vismaz 3 jauniem, savstarpēji nesaistītiem cilvēkiem. Kas notiktu, ja tur tā nosēdētu, piemēram, visu nakti? Ir vērts izmēģināt.